top of page

Latvijas Kontraceptoloģijas asociācijas
informatīvie raksti

Insulīna rezistence sievietes dzīvē: no metaboliem traucējumiem līdz migrēnai

Jurate Peceliuniene, MD, PhD, Viļņas Universitātes Medicīnas fakultātes lektore, Viļņa, Lietuva

Insulīna rezistences (IR) sindroms aptver plašu klīnisko spektru, kurā ietilpst aptaukošanās, izmainīta glikozes tolerance, cukura diabēts un metabolais sindroms, kā arī citi smagas pakāpes insulīna rezistences stāvokļi. 

Daudzi no šiem traucējumiem ir saistīti ar dažādiem endokrīnajiem, metaboliskajiem un ģenētiskajiem apstākļiem. 

Domājams, ka paaugstināts kardiovaskulārais risks IR ietekmē rodas, pirms vēl attīstījusies atklāta hiperglikēmija, jo makrovaskulārā riska „pulkstenis” sāk tikšķēt jau iepriekš, rodoties insulīna rezistencei. 

Sievietēm nosliece uz paaugstinātu kardiovaskulāro risku rodas īpaši pēc menopauzes.

Hiperandrogenēmija endokrinologa skatījumā

Asoc. prof. Ilze Konrāde, RSU Iekšķīgo slimību katedra, RAKUS Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja

Steroīdģenēzes enzīmi, kuri spēj sintezēt asteroīdos hormonus, lokalizēti olnīcās un virsnierēs, tādējādi difenenciāldiagnostikas pirmais uzdevums ir saprast, vai hiperandrogenēmija ir galvenokārt ovariālas vai virsnieru ģenēzes. 

Lai gan aptaukošanās epidēmiju uzskata par svarīgāko iemeslu, tomēr 70 % gadījumu arī ģenētiskiem iemesliem ir nozīme policistisko olnīcu sindroma ģenēzē. 

Ievērojot augsto 2. tipa CD un kardiovaskulāro slimību attīstību turpmākajā dzīves laikā un insulīna rezistences lomu lielākajā tiesā gadījumu, ekspertu padome pieņēmusi lēmumu šo sindromu pārdēvēt par „metabolo reproduktīvo sindromu”. 

Aija Tula-Rijkure,
Ārste ginekoloģe un seksoloģe;
Diplomātiskā servisa Medicīnas centrs, MFD Sieviešu veselības centrs "VITA".

Tālrunis: (+371) 29 138 394 
E-pasts: aijatula@inbox.lv

COITUS būtība un terminoloģija

Aicinājums padomāt, vai pareizi ikdienā, sadzīvē, partnerattiecībās, plašsaziņas līdzekļos, sarunā ar pacientu un pašu speciālistu vidū lietojam dažādus terminus saistībā ar seksu.

Vai bieži lietotie termini "anālais sekss" un "orālais sekss'' vispār ir sekss? Coitus (lat.) – dzimumakta jeb seksuāla akta medicīnisks termins, kura būtība un definīcija ir fiziska vīrieša un sievietes ģenitāliju savienošanās, proti, eriģēta dzimumlocekļa ievade un triecienveida ritmiskas kustības vagīnā seksuālai labsajūtai un orgasma sasniegšanai.

 It kā vienalga, ko katrs pāris dara guļamistabā vai kur citur, ja tik abiem tas pieņemami un viens otru nepazemo. 

Priekšlaicīga ejakulācija (PE) ir biežākā no seksuālām disfunkcijām vīriešiem, diagnosticējama 30 % vīriešu seksuāli aktīvā vecuma grupā. Seksuālās funkcijas traucējums, kas nepietiekami diagnosticēts un ārstēts. PE ir būtiska ietekme uz pāra attiecībām, tā var būt arī iemesls attiecību pārtraukšanai.

Lielākā daļa PE pacientu (70 %) nemeklē ārsta palīdzību, jo pacienti kautrējas, izvairās runāt par šo problēmu, netic efektīvas terapijas iespējai. Ne visi ārsti ir kompetenti šī seksuālā traucējuma diagnostikā un ārstēšanā.

Ārstēšanā biežāk lietotie veidi ir lokāli lietojami anestētiķi, medikamentoza terapija ar serotonīna atpakaļsaites inhibitoriem, psihoterapija, uroloģisko slimību (piem., prostatīts u.c.), kas var būt PE iemesls, ārstēšana. 

Priekšlaicīgas ejakulācijas problēma

Dr. Linards Rēdmanis, RAKUS

bottom of page